Dažreiz mēs jūtamies iestrēguši vai nonākam periodā, kad virkne neveiksmju kļūst nepārvarama. Ezotērikā to piedēvē ne tikai veiksmei, bet arī Visuma darbības principiem.
Visuma likumi ir dzīves principi, kas balstīti uz cilvēka uzvedības novērojumiem. Tie palīdz mums saprast, kāpēc daži lēmumi paver jaunas iespējas, bet citi mūs maldina. Harmonija sākas ar atbildības uzņemšanos par savām domām, vārdiem un rīcību. Ja mēs pastāvīgi rīkojamies pretēji sev un citiem, sekas agrāk vai vēlāk kļūs acīmredzamas.

Cēloņu un seku likums
Katrai rīcībai ir sekas. Dažreiz tās izpaužas nekavējoties, bet dažreiz – mēnešus vai gadus vēlāk. Rupjība sagrauj attiecības, bezatbildība iznīcina uzticību, un atlikšana rada problēmas, kas jārisina steigā. Šo likumu bieži sauc par karmas likumu.
Katrs lēmums, ko pieņemam, veido mūsu reputāciju, mūsu sociālo loku un pieejamo iespēju klāstu. Lai izvairītos no neveiksmju virknes, pirms katra svarīga soļa ir lietderīgi uzdot vienkāršu jautājumu: “Kādas ir šī sekas?” Īsa pauze pasargā jūs no pārsteidzīgiem vārdiem un darbībām.

Enerģijas apmaiņas likums
Dzīve ir veidota uz apmaiņas: mēs dodam laiku, uzmanību, zināšanas un rūpes un saņemam kaut ko pretī. Problēmas rodas, kad līdzsvars tiek izjaukts. Ja cilvēks tikai pieprasa un neko nepiedāvā citiem, attiecības ātri pasliktinās.
Ja, gluži pretēji, viņš pastāvīgi upurē sevi un nespēj pieņemt palīdzību, iestājas emocionāla izdegšana. Veselīga apmaiņa slēpjas vēlmē gan dot, gan saņemt. Pateicība, cieņa pret citu darbu un spēja atbildēt par atbalstu stiprina saites.
Uzmanības likums
Tas, uz ko mēs koncentrējamies, aizņem arvien vairāk vietas mūsu dzīvē. Pastāvīga sliktu ziņu meklēšana palielina trauksmi. Ieradums pamanīt kļūdas grauj pārliecību. Savukārt koncentrēšanās uz iespējām palīdz mums saskatīt iespējas, kas iepriekš palika nepamanītas.
Domas bez rīcības maz mainās. Taču tieši uzmanība nosaka, kurp cilvēks virza savu enerģiju. Ja jūs katru dienu sev atkārtosiet: “Es to nevaru izdarīt”, jūsu smadzenes sāks vākt pierādījumus par šo pārliecību. Ja jūs to aizstāsiet ar jautājumu: “Ko es varu darīt tieši tagad?”, pavērsies vieta jauniem risinājumiem.


Pārmaiņu pieņemšanas likums
Mēģinājums mūžīgi saglabāt ierasto rutīnu ir viens no īsākajiem ceļiem uz vilšanos. Cilvēki, apstākļi, darbi, plāni un pat sapņi mainās. Pretošanās pārmaiņām to neaptur; tā tikai atņem enerģiju. Pieņemšana nozīmē spēju saskatīt situācijas realitāti un rīkoties atbilstoši.
Darba zaudēšana var būt iespēja apgūt jaunu profesiju, attiecību beigas var būt iespēja pārvērtēt personīgās robežas, un projekta neveiksme var būt pieredzes avots. Neveiksmes bieži vien vajā tos, kas mēģina atvērt durvis, kas jau sen ir bijušas aizvērtas. Dažreiz ir prātīgi meklēt citu ieeju un pirms tam veltīt laiku vientulībai un pārdomām.

Iekšējais godīguma likums
Kad dzīvojam pēc kāda cita scenārija, iekšējs konflikts ir neizbēgams. Mēs varam gadiem ilgi strādāt darbā, kas mums nepatīk, statusa dēļ, veidot attiecības, baidoties no vientulības, vai izlikties pārliecināti, ignorējot savas vajadzības. Virszemes līmenī viss var šķist labi, taču spriedze pieaugs.
Neveiksmes rodas lēmumu dēļ, kas ir pretrunā ar mūsu vērtībām. Mēs zaudējam motivāciju, pieļaujam vairāk kļūdu un palaižam garām iespējas, kas mūs patiesi varētu interesēt. Pašgodīgums nesākas ar krasām pārmaiņām, bet gan ar faktu atzīšanu.
Visuma likumi darbojas kā vadlīniju sistēma. Tie nesola, ka viens labs darbs atrisinās visas grūtības. To būtība slēpjas faktā, ka cēloņi veido sekas, un uzmanība nosaka virzienu. Jo retāk cilvēks pārkāpj šos principus, jo mazāk neveiksmju viņš rada ar savām rokām.


