Donalds Tramps svētdien aicināja nekavējoties pārtraukt uguni Krievijas karā ar Ukrainu , un ievēlētais prezidents atkārtoti brīdināja, ka ir gatavs ASV izstāšanai no NATO.
Tramps savu priekšlikumu par uguns pārtraukšanu nāca klajā pēc nedēļas nogalē Parīzē notikušās tikšanās ar Francijas un Ukrainas līderiem , sociālajos tīklos apgalvojot, ka Kijeva “vēlētos noslēgt vienošanos”, lai izbeigtu vairāk nekā 1000 dienu ilgušo karu. Kremlis atbildēja, ka ir atvērts sarunām, savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka jebkuram darījumam būs jābruģē ceļš uz ilgstošu mieru .
Ierakstā savā platformā Truth Social Tramps sacīja, ka Krievija un Ukraina ir zaudējušas simtiem tūkstošu karavīru karā, kuram “nekad nevajadzēja sākties”.
“Nekavējoties ir jāpanāk pamiers un jāsāk sarunas. Pārāk daudz dzīvību tiek nevajadzīgi izniekotas, pārāk daudz ģimeņu tiek iznīcinātas,” sacīja Tramps. Viņš mudināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu rīkoties, lai izbeigtu kaujas.
Trampa izteikumi izskanēja pēc sestdienas tikšanās ar Zelenski un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kuru Zelenskis raksturoja kā “konstruktīvu”.
Svētdien ziņojumapmaiņas lietotnē Telegram Zelenskis brīdināja, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un stingrs miers, ko krievi neiznīcinās dažu gadu laikā”.
“Runājot par efektīvu mieru ar Krieviju, mums vispirms jārunā par efektīvām miera garantijām. Ukraiņi vairāk nekā jebkurš cits vēlas mieru. Krievija atnesa karu mūsu zemē,” sacīja Zelenskis.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs atkārtoja Maskavas jau sen pausto vēstījumu, ka tā ir atvērta sarunām ar Ukrainu. Viņš atsaucās uz Zelenska 2022. gada oktobra dekrētu, kas oficiāli pasludināja jebkādu sarunu izredzes par “neiespējamām”, kamēr Putins būs Krievijas līderis.
Šis dekrēts tika pieņemts pēc tam, kad Putins pasludināja četrus okupētos Ukrainas reģionus par Krievijas daļu, kas Kijevā un Rietumos bija skaidrs Ukrainas suverenitātes pārkāpums un neskatoties uz to, ka Maskavai nebija pilnīgas militāras kontroles pār šiem apgabaliem.
Lielāko kara laiku Kijevas oficiālā nostāja ir bijusi aicināt pilnībā izvest Krievijas karaspēku no starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, tostarp Krimas, kā nosacījumu miera sarunām.
Atsevišķā sociālo mediju atjauninājumā Zelenskis apgalvoja, ka Kijeva kopš Maskavas iebrukuma 2022. gada 24. februārī līdz šim ir zaudējusi 43 000 karavīru, bet 370 000 ir ievainoti.
Gan Krievija, gan Ukraina nelabprāt publicē oficiālus datus par upuriem. Rietumu amatpersonas paziņojušas, ka pēdējos pāris mēnešus ilgā pozicionālā karadarbība Ukrainas austrumos ir nozīmējusi rekordlielus zaudējumus abām pusēm, katru mēnesi desmitiem tūkstošu iet bojā un ievainoti.
Tramps jau iepriekš ir teicis, ka vēlētos redzēt ātru pamieru Ukrainā. Svētdienas priekšlikums bija aktuālāks, un ātrās atbildes no Ukrainas un Krievijas apliecināja, ar kādu nopietnību viņi uztvēra topošā Amerikas prezidenta ideju.
Baidena administrācija un citi Ukrainas atbalstītāji Amerikas Savienotajās Valstīs un ārzemēs ir pieņēmuši punktu, lai netiktu piespiesti Ukrainai panākt tūlītēju pamieru. Ukrainas sabiedrotie baidās, ka ātrs darījums lielā mērā attiektos uz tās spēcīgākās kaimiņvalsts nosacījumiem, liekot Ukrainai piekāpties postoši un ļautu Krievijai potenciāli atsākt karu, tiklīdz tā būs atjaunojusi savu militāro spēku.
Atsevišķi Tramps intervijā telekanālam NBC News, kas tika pārraidīta svētdien, atkārtoti brīdināja NATO sabiedrotos, ka neuzskata, ka ASV turpmāka dalība Rietumu militārajā aliansē viņa otrā pilnvaru termiņa laikā ir pašsaprotama.
Tramps jau sen ir sūdzējies, ka Eiropas un Kanādas valdības savstarpējās aizsardzības blokā ASV, kas ir pārliecinoši spēcīgākā NATO partnere, apmaksā militāros izdevumus. NATO un tās dalībvalstu valdības norāda, ka lielākā daļa bloka valstu tagad sasniedz brīvprātīgus militāro izdevumu mērķus, daļēji pateicoties Trampa spiedienam viņa pirmajā pilnvaru termiņā.
Piektdien ierakstītajā intervijā jautāts, vai viņš apsvērs iespēju izstāties no NATO, Tramps norādīja, ka tas ir atklāts jautājums.
“Ja viņi maksā savus rēķinus un ja es domāju, ka viņi pret mums izturas godīgi, atbilde ir tāda, ka es noteikti paliktu pie NATO,” viņš teica “Iepazīstieties ar presi”.
Bet, ja nē, viņam jautāja, vai viņš apsvērtu ASV izstāšanos no alianses. Tramps atbildēja: “Absolūti. Jā, absolūti. ”