Mēness sējas kalendārs dārzniekiem no 2025. gada 18. maija līdz 31. maijam stāsta, ka dārzkopji un dārzeņu audzētāji saskarsies ar daudz grūtībām šajā periodā.
Lai neaizmirstu par svarīgām lietām, labāk ir ieplānot savu darbu iepriekš, ņemot vērā Mēness kalendāra ieteikumus. Dārzā būs jāveic apsmidzināšanas pret kaitēkļiem un slimībām, jāapstrādā koku stumbri un jāveic apgriešana, ja tas vēl nav darīts. Pumpuru veidošanās laikā pievieno slāpekļa un fosfora mēslošanas līdzekļus.
Dārzā tiek sagatavotas dobes aukstumizturīgu dārzeņu, garšaugu un kartupeļu stādīšanai. Siltumnīcā tiek stādītas siltummīlošas kultūras. Ja laika apstākļi neļauj stādīt stādus dobēs un tie izaug, kastes ar papriku, baklažāniem un tomātiem pārvieto uz vēsāku vietu ar +15° C temperatūru. Tas palēninās dārzeņu augšanu. Puķu dārzā tiek uzlabotas puķu dobes, baroti daudzgadīgie augi, un viengadīgie tiek sēti tieši zemē.
Dārzniekam labvēlīgu dienu Mēness sējas kalendārs 2025. gada maijam, kad var veikt sēšanu un pārstādīšanu
- Tomāti – 21., 25., 26., 28., 29., 30. maijs
- Paprika, baklažāni – 21., 25., 26., 29., 30. maijs
- Gurķi – 21., 25., 26., 29., 30. maijs
- Kāposti – 21., 25., 26., 28., 29., 30. maijs
- Kartupeļi – 21., 25., 26., 29., 30. maijs
- Sakņaugi, selerijas sakne, mārrutki – 21., 25., 26., 29., 30. maijs
- Pākšaugi – 21., 25., 26., 28.–30. maijs
- Sīpoli, rāceņi – 21., 25., 26., 29., 30. maijs
- Loki – 21., 25., 26., 29., 30. maijs
- Ķiploki – 21., 25., 26., 29., 30. maijs
- Zaļumi, garšaugi – 21., 25., 26., 28.–30. maijs
- Viengadīgie ziedi – 21., 25., 26., 29., 30. maijs
- Daudzgadīgie ziedi – 21., 25., 26., 29., 30. maijs
- Sīpolpuķes – 21., 25., 26., 29., 30. maijs
Lasiet: Kā sagatavoties vasaras kāzam Latvijā: padomi un kontrolsaraksts
Stādīšana nav atļauta jauna mēness dienā – 27. maijā. Tāpat nav vēlams sēt un stādīt kultūraugus, kad Mēness atrodas neauglīgās zīmēs (Auns, Lauva, Strēlnieks, Mežāzis). Stādīšana neitrālos mēneša datumos tiek uzskatīta par pieņemamu.
Dārzkopības darbiem labvēlīgu dienu Mēness kalendārs 2025. gada maijam
- Augsnes apstrāde, augsnes nomaiņa podos – 19.–24., 28.–31. maijs
- Konservējumi, marinējumi, sīrupi, ievārījumi – 18.–20., 22.–26., 31. maijs
- Sēklu mērcēšana – 21., 25., 26., 28.–30. maijs
- Kaitēkļu un slimību apkarošana – 18.–20., 22.–28. maijs
- Atzarošana, vainaga veidošana, izkniebšana, sānu dēstīšana – 18.–21., 25.–27. maijs
- Pārstādīšana, novākšana, sakņu dalīšana, apsakņošanā – 28.–30. maijs
- Organisko un minerālmēslu lietošana – 21., 25., 26., 28.–30. maijs
- Laistīšana, apsmidzināšana – 21., 25., 26., 29., 30. maijs
- Koku, krūmu stādīšana – 21., 25., 26., 28. maijs
- Spraudeņu potēšana, pumpurošanās un sakņošana – 28.–31. maijs
- Stādu ravēšana un retināšana, izravēšana – 18.–24., 26., 28.–31. maijs
- Zāliena ieklāšana – 29.–31. maijs
- Akas rakšana – 21., 29., 30. maijs
Sējas kalendārs: kādi darbi jāpabeidz līdz 2025. gada maija pēdējai dienai
- Maijā temperatūras svārstības ir bīstamas. Ja siltumnīcā uzbūvējat piekaramos griestus no plāna pārklājuma materiāla, pārklājums neļaus gaisam iekšpusē pārkarst vai kļūt pārāk aukstam.
- Nākamā redīsu un zaļumu partija jāsēj pirms iepriekšējās ražas savākšanas. Tad vitamīnu produkti vienmēr būs uz galda.
- Ir pienācis laiks dārzā stādīt aukstumizturīgas kultūras. Burkāni, zirņi, zaļumi, redīsi, pavasara ķiploki, pupiņas, pastinaki un kāposti tiek sēti tieši dārza dobē. Dārzeņus var kombinēt, izvēloties labvēlīgas apkārtnes.
- Maijā nav jāsteidzas stādīt kartupeļus. Labāk ir stādīt bumbuļus siltā augsnē. Bērzu koki palīdzēs noteikt īsto brīdi. Lapām uz koka vajadzētu izaugt līdz 1 cm. Aukstā augsnē kartupeļu attīstība ievērojami palēnināsies.
- Pirms biešu, pupiņu, seleriju, kukurūzas un saulespuķu sēšanas augsne tiek sasildīta, pārklājot to ar melnu plēvi saulainā laikā 2–3 dienas.
- Augļu kokus ziedēšanai sagatavo, apgriežot vainagu, apstrādājot tos pret kaitēkļiem un slimībām, kā arī uzstādot slazdošanas jostas. Koku stumbra apļiem pievieno organiskos vai minerālmēslus.
- Pavasarī pārbaudiet jāņogu krūmus, lai nekavējoties identificētu dzinumus, kurus skāris stikla tārps. Slimos zarus nogriež līdz veselīgajai daļai. Visi spraudeņi tiek sadedzināti. Vienlaikus retina vainagu, atvieglojot saules staru nokļūšanu tajā.
- Avenēm un upenēm izgriež vecos dzinumus un noņem sakņu atvases. Ar atkārtoti augļus nesošām šķirnēm nav jāsteidzas, tās pamostas vēlāk. Krūma pamatnē tikko parādās jauni zari.
- Arī bārbele, godži, ērkšķoga un smiltsērkšķis prasīs aprūpi. To vainagi ir jāretina, kas nākotnē atvieglo piekļuvi nogatavojušām ogām.
- Maijā tiek apstrādāti zemeņu stādījumi. Ir nepieciešams noņemt žāvētas lapas un liekās stīgas. Pēc tam augus pārkaisa ar pelniem, lai pasargātu no smecerniekiem un citiem kaitēkļiem. Tajā pašā laikā pelni kalpos kā mēslojums.
- Puķu dobē tiek veidotas vietas vīteņaugiem, sadalītas ziemcietes un stādītas sīpolpuķes. Kāpelējošie ziedi tiek piesieti pie balstiem, vienlaikus nogriežot liekos dzinumus. Daudzgadīgie augi tiek pārstādīti vai sadalīti daļās. Rozes tiek barotas un apstrādātas, lai novērstu slimības un kaitēkļus. Nepretenciozi viengadīgie augi, piemēram, samtenes, rudzupuķes un kosmejas, tiek sētas tieši augsnē ar sēklām.
- Otrajās desmit dienās tiek barotas rudenī iestādītās ziemas kultūras. Pavasara mēslošana ir labas ražas atslēga. Kā sīpolu un ķiploku mēslojumu izmanto karbimīdu, nitroammofosku vai šķidros kūtsmēslus, kas atšķaidīti ar ūdeni proporcijā 1:10. Amonjaks ir piemērots tautas līdzeklis (1 ēd.k. uz 10 litriem ūdens).