Vasaras karstums ir ļoti kaitīgs augiem: saknes strādā uz robežas, un mitrums iztvaiko ātrāk. Nepareiza laistīšana var sabojāt stādījumus – ūdens trūkums izraisa vīšanu, bet pārmērīgs ūdens – sakņu puvi.
Ekstrēmā karstumā augi vairāk enerģijas patērē dzesēšanai, tāpēc mitrums ir īpaši svarīgs. Arī augsne pārkarst: veidojas garoza, kas traucē gāzu apmaiņu, īpaši māla augsnēs, kur ūdens stagnē. Bez irdināšanas vai mulčēšanas pat bagātīga laistīšana nepalīdzēs.
Uzdevums ir ne tikai laistīt, bet arī saglabāt mitrumu pie saknēm. Kā palīdzēt augiem pārdzīvot karsto vasaru un nodrošināt tos ar pareizu laistīšanu? Dalāmies noslēpumos savā jaunajā rakstā.
Noteikumi augu laistīšanai karstā laikā
Labākā laistīšanas laika izvēle
| Dienas laiks | Laistīšanas ieteikumi |
|---|---|
| Rīts | Ideāla ir laistīšana no rīta: ūdenim ir laiks iesūkties, pirms saule sāk sildīt. |
| Diena | Pilieni uz lapu virsmas pārvērtīsies mini lēcās, izraisot apdegumus. Laistīšana dienas laikā nav ieteicama. |
| Vakars | Vakara laistīšana ir pieļaujama, bet tikai tad, ja nakts ir silta: vēsā laikā liekais mitrums izraisīs sēnīšu slimības. |
Piezīme
Kultūrām ar virspusēju sakņu sistēmu (gurķiem, kāpostiem) vēlams laistīt rīta stundās. Bet tomātus un papriku, kuru saknes sniedzas dziļāk, vislabāk laistīt tuvāk saulrietam, lai ūdens sasniegtu augsnes apakšējos slāņus.
Tomēr pastāv nianses:
- Reģionos ar vēsām naktīm vakara laistīšana ir bīstama melonēm un ķirbjiem – arbūziem un melonēm. To lielās lapas ilgstoši saglabā mitrumu, kas palielina miltrasas risku.
- Ja apgabalā dominē smilšaina augsne, kas ātri aizvada ūdeni, laistīšanu labāk sadalīt divos posmos: no rīta nedaudz samitrināt augsni un vakarā dot galveno tilpumu. Tas novērsīs garozas veidošanos un palīdzēs mitrumam iekļūt dziļāk.
- Ņem vērā vējaino laiku: spēcīgas brāzmas paātrina iztvaikošanu, tāpēc šādās dienās vajadzētu laistīt bagātīgāk.
Ūdens temperatūras izvēle augu laistīšanai
| Labs variants | Slikta iespēja |
|---|---|
| Optimālā ūdens temperatūra: +18…+25 °C. Mucas var piepildīt no rīta: dienas laikā ūdens uzsils, un vakarā vai nākamajā rītā tas būs gatavs lietošanai. | Auksts ūdens no urbuma vai akas ir nopietna kļūda. Straujas temperatūras izmaiņas rada stresu augos, palēninot to attīstību. Laistīšana ar aukstu ūdeni karstumā ir īpaši bīstama: saknes zaudē spēju absorbēt mitrumu, un uz lapām parādās dzelteni plankumi – apdegumu pēdas. |
Ko darīt, ja nav iespējams nosēdināt ūdeni? (piemēram, izmantojot centrālo ūdensapgādi)
- 1.variants: Uzstādiet uzglabāšanas tvertnes koku ēnā vai zem nojumes.
- 2.variants: Pavelciet šļūteni gar zemi, nevis pakariniet to: laistīšanas laikā ūdens nedaudz uzsils no saskares ar augsni.
Padoms
Laistot papriku, baklažānus un citas siltummīlošas kultūras, ir atļauts ūdenim pievienot nedaudz karsta ūdens (bet ne verdoša ūdens!), lai samazinātu temperatūras starpību.
Karstā laikā pielāgojiet laistīšanas biežumu un daudzumu
Augļus veidojošās kultūras tiek laistas bagātīgi: tomāti, paprika, baklažāni. Bet karstumā pat tām ir jāpielāgo režīms, ņemot vērā divus faktorus – augsnes tipu un augu augšanas stadiju.
Ņemiet vērā augsnes tipu
- Smilšaina augsne. Ūdens ātri ieplūst apakšējos slāņos, un jums ir jālaista biežāk.
- Mālaina augsne. Mitrums stagnē – laisti retāk, bet lielākās porcijās.
Padoms
Pārbaudīt auga nepieciešamību pēc ūdens ir vienkārši: ieduriet pirkstu augsnē 5–7 cm dziļumā. Ja augsne ir sausa, ir pienācis laiks paķert lejkannu. Tomēr atcerieties: bieža virspusēja laistīšana ir kaitīga – tā izraisa garozas veidošanos un neļauj saknēm elpot.
Apsveriet augu augšanas stadiju
- Jauniem stādiem nepieciešama bieža, bet mērena laistīšana, jo to saknes vēl nav attīstījušās.
- Pieauguši augi ar spēcīgu sakņu sistēmu dod priekšroku retai, bet dziļai laistīšanai. Tas stimulē sakņu augšanu dziļumā, kas ir īpaši svarīgi sausuma periodos.
| Kultūras | Laistīšanas ieteikumi |
|---|---|
| Cukini un ķirbji | Aktīvās augšanas fāzes laikā laistiet reizi 5–7 dienās, zem krūma ielejot 10–15 litrus. |
| Redīsi un spināti | Šīs kultūras aug ātri un sekli, tāpēc tām nepieciešams laistīt ik pēc 2–3 dienām. |
Dažādu kultūru laistīšanas iezīmes karstā laikā
| Kultūra | Kā laistīt |
|---|---|
| Tomāti | Tomātus dzirdina stingri pie saknēm, nelejot uz lapām, jo kultūrai nepatīk augsts gaisa mitrums. |
| Kartupelis | Ziedēšanas periodā nepieciešama pastiprināta laistīšana: mitruma trūkums novedīs pie mazu bumbuļu parādīšanās. |
| Gurķi | To saknes atrodas tuvu virsmai. Tos dzirdina biežāk, bet nelielās porcijās. |
| Sakņaugi (burkāni, bietes) | Karstā laikā laistiet retāk, bet dziļāk, lai stimulētu augšanu dziļumā. |
| Pākšaugi (zirņi un pupiņas) | Karstā laikā ziedi var nokrist mitruma trūkuma dēļ. Tos laista agri no rīta, cenšoties neliet uz lapām. |
| Kāposti | Patīk daudz “dzert”, bet baidās no stāvoša ūdens, pilienveida apūdeņošana ir ideāla. Tā nodrošina vienmērīgu mitrumu, nepārslapinot virsējo slāni. |
| Lapu kultūras (dilles, salāti, pētersīļi) | Šo kultūraugu sakņu sistēma ir vāja, un lapas ātri zaudē mitrumu. Tāpēc tās jālaista katru dienu. Taču ir svarīgi nepārspīlēt: ja augsnes virskārtā ūdens stagnē, zaļumi sāk pūt. Lai no tā izvairītos, izmantojiet mulču vai drenāžu, mēģiniet laistīt agri no rīta, lai augsne līdz vakaram nedaudz izžūtu. |
| Garšaugi (baziliks, rozmarīns, rukola, spināti) | Pārlaistīšana ir kaitīga bazilikam un rozmarīnam. Garšaugi dod priekšroku nelielam sausumam, tāpēc karstumā tos laista tikai tad, kad ir acīmredzamas vīstošās pazīmes. Rukolas un spināti, gluži pretēji, ūdens trūkuma gadījumā ātri kļūst rupji, tāpēc tos laista biežāk, kombinējot ar ēnojumu pusdienlaikā. |
Efektīvas augu laistīšanas metodes karstā laikā
Pilienveida apūdeņošana
Pilienveida apūdeņošana ir glābiņš vasaras karstumā. Šī sistēma piegādā ūdeni tieši saknēm, samazinot mitruma iztvaikošanu.
Nelielās platībās pilienveida apūdeņošanu var organizēt pats : piemēram, gar dobēm var novietot šļūtenes ar caurumiem vai augu tuvumā izmantot plastmasas pudeles ar caurumiem. Šī metode ir īpaši laba siltumnīcām, kur augsta temperatūra pastiprina iztvaikošanu.
LASIET: Zemeņu kopšana jūnijā: kā iegūt saldas un lielas ogas bez liekas piepūles
Lielos zemes gabalos ir vērts uzstādīt automatizētu sistēmu ar taimeri. Tas ļaus jums laistīt dārzu pat tad, kad esat prom.
Lūdzu, ņemiet vērā!
Ir svarīgi aprēķināt attālumu starp pilinātājiem: tomātiem un pipariem – 30–40 cm, gurķiem un cukīni – 50–60 cm. Neaizmirstiet periodiski tīrīt sprauslas no aizsprostojumiem, īpaši, ja ūdenī ir piemaisījumi.
Mulčēšana
5–7 cm biezs mulčas slānis ir uzticams veids, kā saglabāt mitrumu.
- Mulčēšanas materiāli: Derēs salmi, nopļauta zāle, zāģu skaidas un pat kartons.
- Mulčēšanas priekšrocības: Mulča ne tikai novērš mitruma iztvaikošanu, bet arī pasargā saknes no pārkaršanas. Piemēram, zem salmu slāņa augsne saglabājas vēsa pat pusdienas karstumā. Galvenais ir nelikt mulču tuvu kātiem, lai neizraisītu puvi.
Padoms
Mulča jāatjauno, tai sadaloties. Tādējādi nopļauta zāle ātri sablīvējas, tāpēc to pievieno ik pēc 2–3 nedēļām. Un pirms lietošanas labāk kompostēt zāģu skaidas, lai tās neuzņemtu slāpekli no augsnes. Ogu krūmiem (jāņogām vai avenēm) stumbru apļu mulčēšana ir obligāts kopšanas elements karstumā.
Augu pazemes laistīšana karstā laikā
Šī metode ietver ūdens piegādi augsnes apakšējiem slāņiem, apejot virsmu. Piemēram, blakus augam var ierakt plastmasas cauruli ar caurumiem, caur kuru ūdens plūdīs tieši uz saknēm.
Pazemes apūdeņošanas priekšrocības:
- Pazemes apūdeņošana ir ideāli piemērota krūmiem un kokiem, kā arī kultūraugiem ar dziļu sakņu sistēmu, piemēram, ķirbjiem vai arbūziem.
- Šī metode ir īpaši efektīva apgabalos ar spēcīgu vēju, kur augsnes virskārta ātri izžūst.
- Vēl viena priekšrocība ir nezāļu neesamība, jo sēklām nav pietiekami daudz mitruma, lai dīgtu augšējos slāņos.
Atsauce
Pazemes apūdeņošanai nepieciešams precīzs aprēķins: pārmērīgs ūdens daudzums var izraisīt augsnes dziļo slāņu pārmērīgu mitrumu.
Kļūdas, ko dārznieki pieļauj, laistot augus vasarā
| Darbība | Kas ir bīstams | Kā izvairīties |
|---|---|---|
| Laistīšana nelaikā | Ja laistīsiet dienas laikā, lapas apdegs; ja laistīsiet vienmēr vakarā, attīstīsies miltrasa un augsnes virskārtā veidosies garoza. | Dažas stundas pēc laistīšanas irdiniet augsni vai izmantojiet mulču. |
| Laistīšana pēc grafika, neņemot vērā apstākļus | Klasisks piemērs ir laistīšana tūlīt pēc lietus tikai tāpēc, ka “tas it kā ir jādara pēc plāna”. Tā rezultātā augsne kļūst pārāk salaistīta, saknes nosmok un sāk pūt. | Pirms katras laistīšanas pārbaudiet augsnes mitrumu. Vienkārši ieduriet pirkstu zemē 2–3 cm dziļumā — ja augsne ir mitra, laistīšanu atlieciet. Tas ir īpaši svarīgi nestabilos laika apstākļos, kad lietus mijas ar karstumu. |
| Nepareizs ūdens daudzuma aprēķins | Pārmērīgs mitrums ir tikpat bīstams kā tā trūkums. | Pārlaistīšanas pazīmes: lapu dzeltēšana, lēna augšana un pelējuma parādīšanās augsnē. Zemūdens pazīmes: lapu čokurošanās un izžūšana. Optimālais ūdens daudzums ir atkarīgs no kultūraugu veida un augsnes: piemēram, 1 m² mālainas augsnes nepieciešami 30–40 litri, bet smilšainā augsnē – līdz 50–60 litriem. |
Piezīme
Kokiem un krūmiem aprēķins tiek veikts, pamatojoties uz vecumu: jauns stāds – 10-15 litri, pieaugušam kokam – 50-100 litri. Bet karstā laikā šīs normas tiek palielinātas par 20-30%. Atcerieties: labāk ir laistīt retāk, bet bagātīgi, nekā bieži un nedaudz. Virszemes laistīšana veido vājas saknes, kas nespēj iegūt ūdeni no dziļuma.
Papildu pasākumi augu aizsardzībai karstā laikā
Augu ēnošana
Saulainā laikā pat bagātīga laistīšana var neglābt no pārkaršanas.
- 1. metode. Pārklāšana ar materiālu. Izveidojiet pagaidu ēnojumu, izmantojot agrošķiedru, sietu vai pat vecas loksnes. Tas jo īpaši attiecas uz jauniem stādiem un delikātām kultūrām, piemēram, salātiem. Uzstādiet pārsegu tā, lai tas netraucētu gaisa cirkulāciju.
- 2.metode. Augstu kultūru stādīšana dobes ziemeļu pusē. Piemēram, kukurūza vai saulespuķes pasargās gurķus no dedzinošās saules. Savukārt vīnogas, kas iestādītas pie žoga, radīs ēnu sakņaugiem. Galvenais ir pilnībā neaizsegt gaismu: augiem joprojām ir nepieciešama fotosintēze
Mēslošana
Karstā laikā augi tērē daudz enerģijas, cīnoties ar stresu, tāpēc tiem ir nepieciešama mēslošana.
| Labs variants | Slikts variants |
|---|---|
| Sakņu mēslošana. Labāk ir izmantot kālija-fosfora kompleksus, kas stiprina saknes. Mēslojumu lietojiet kopā ar laistīšanu, lai neapdedzinātu saknes. | Izvairieties no slāpekļa mēslošanas līdzekļiem – tie stimulē zaļās masas augšanu, kas palielina iztvaikošanu. |
| Lapu mēslošana. Borskābes vai magnija sulfāta šķīduma izsmidzināšana uz lapām palīdz augiem pārdzīvot sausumu. Bet to dariet tikai vakarā vai mākoņainā laikā, lai pilieniem būtu laiks iesūkties pirms karstuma iestāšanās. |
Pareiza laistīšana karstā laikā ir līdzsvars starp ūdens daudzumu, laiku un tā lietošanas metodi. Ir svarīgi pareizi novērtēt augu un augsnes stāvokli, nevis rīkoties pēc šablona.
Izveidojiet kontrolsarakstu: pārbaudiet augsnes mitrumu, pielāgojiet grafiku atkarībā no laika prognozes, izmantojiet mulču un ēnojumu. Atcerieties, ka pat ārkārtīgā karstumā jūs varat saglabāt ražu, ja pieejiet šim jautājumam gudri. Pielāgojiet padomus saviem apstākļiem: augsnes tipam, augu šķirnēm un reģiona klimatiskajām iezīmēm.
Neaizmirstiet, ka augi ir dzīvi organismi, un to reakcija uz stresu ir individuāla. Novērojiet tos: ja lapas pēc laistīšanas neatjauno turgoru, problēma var nebūt tikai ūdenī. Pārbaudiet, vai nav kaitēkļu, slimību vai barības vielu trūkuma.
Un pats galvenais – nebaidieties eksperimentēt. Sezonas laikā iegūtā pieredze būs jūsu labākais palīgs cīņā pret vasaras karstumu.
2 komentāru